<doc source='http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Talnzv/tnzvsat.htm' genre='Lirika' category='Lirika+Lirika|Tālas noskaņas zilā vakarā' title='Tālas noskaņas zilā vakarā'>
<section source='http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Talnzv/tnzv1.htm' title='Ieskaņa'>
RAINIS
TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ
Vēlreiz garā tuvajiem mīļā dzimtenē sirsnīgus sveicienus!
...Daudz simtu jūdžu tāļumā,
Aiz tīreļiem, purviem un siliem,
Guļ mana dzimtene diendusā
Tā aizsegta debešiem ziliem,
Zil-saulainiem debešu palagiem
Pret dvesmām un strāvām, un negaisiem...
Bij dziļa ziema,
Kad projām gāju
Uz tāļu zemi,
Uz svešu māju.
«Nu miers virs zemes!»
Man likās skanam,
«Nu labs prāts cilvēkiem!»
Pulksteņus zvanām;
Un vējus es dzirdēju
Ņirdzīgi smejam,
Man paraustām svārkus
Un garām skrejam.
Sniegs, putens griezās,
Man acīs sita,
Lēni uz ziemsvētku
Eglītēm krita.
Ak, miers virs zemes!
Un gara dusa,
Un ziema, ziema - -
Sirds sāpēs kusa.
Man sirdī ziedons,
Kaut eju tālēs,
Jūs ziemas sniegi
Tin vālu vālēs;
E . . .